Privātsākumskola “Varavīksne”

LEĢENDA

     Sen senos laikos, tāltālā zemē, pilsētā, kurā piedzimst vējš dzīvoja ideja. Viņai nebija māmiņas, tēta un viņa dzīvoja daudz jaunu cilvēku sirdīs. Ilgi mazā ideja dzīvoja bezrūpīgi. Lidinājās kopā ar taurenīšiem un putniem, lēkāja kopā ar zaķiem, uzziedēja kopā ar ziediem un lapām. Bet visbiežāk viņa rotaļājās ar maziem bērniem šūpulī, rotaļu kastē, spēļu laukumā. Tā pagāja idejas bērnība. Viņa pieauga. Arvien biežāk ideja sāka domāt par to, ka vēlētos pastāvīgas mājas, ģimeni.

     Un tad, kādā saulainā dienā, mazā ideja garlaicīgi rotaļājās ziedos, kuri atradās vāzē uz galda. Pie galda sēdēja un sarunājās cilvēki. Ideja ieklausījās. Pēkšņi cilvēki reizē iesaucās – tā ir mana ideja! Un nebija skaidrs: kurš kuru pirmais ieraudzīja – ideja cilvēkus. Vai cilvēki ideju. Un tas jau arī nav svarīgi. Tas bija liktenis, ka viņi sastapās. Mazā ideja bija priecīga, jo viņa beidzot bija atradusi audžumātes, kas apņēmās par viņu rūpēties. Tad sākās grūts, bet, neapšaubāmi, skaists laiks. Audžumātes staigāja lepnas ar savu auklējamo un meklēja kopīgas mājas. Ne jau visi viņas saprata. Citi uzklausīja un līdzjūtīgi pasmaidīja, citi solīja līdzēt, citi to vienkārši nosauca par utopiju.

     Lai arī kā, audžumātes pateicās visiem, gan tiem, kas palīdzēja, gan tiem, kas nepalīdzēja. Tiem, kuri palīdzēja – par to, ko ieguva, tiem, kuri nepalīdzēja – par to, ko iemācīja. Brīdī, kad viņas jau jutās nogurušas, viņas sastapa cilvēku, kurš teica – Jā! Protams, jums tas jādara. Un tad viņām parādījās „Otra elpa”, jo tika palīdzēts un parādīts ceļš – kā tālāk iet un kuri ir tie cilvēki, kas palīdzēs atrast mājvietu idejai.

     Tas bija laiks, kad it kā ar burvju mājienu ideja pārtapa par realitāti, audžumātes par skolotājām, īrētas telpas – par pastāvīgu dzīvesvietu. Pilsētā runāja: – ”Parādījusies eksotikā uzņēmējdarbība”. Bet mēs to nosaucām par Bērnu Estētiskās Apmācības Centru, kas, gadiem ritot, ir izaudzis un pārtapis par Privātsākumskolu ‘‘Varavīksne’’. Varavīksne tādēļ, ka tas ir daudzkrāsains loks, radies saules stariem lūstot ūdens pilienos un atstarojoties!

     Pasaka vēl nav galā, tai noteikti būs laimīgs turpinājums, kurā katrs no mums ierakstīs kādu lapaspusi.